21/05/2021
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fondu (turpmāk – Fonds) 2014.gadā dibinājuši mecenāti Boriss un Ināra Teterevi, Ernests Bernis un Oļegs Fiļs ar mērķi sadarbībā ar valsti izveidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta būvniecība ir iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2021.-2027.gadam prioritāro investīciju projektu kopumā, ka arī Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam. No 2014. - 2019. gadam muzeja attīstībā ieguldīti jau 4,1 milj. EUR mecenātu līdzekļu, nodrošinot projekta sagatavošanu līdz būvniecības uzsākšanas stadijai.
Muzeja novietojums plānots starp Pulkveža Brieža, Hanzas un Skanstes ielām. Norādītās teritorijas attīstībā pēdējo gadu laikā ieguldīti aptuveni 25 milj. EUR privātu līdzekļu – teritorijas infrastruktūrā, ielu un autostāvvietu izbūvē, kā arī kultūrvietas “Hanzas Perons” būvniecībā, kas kā augsti kvalitatīva būve novērtēta gan konkursos Latvijā, gan starptautiskajos profesionālajos medijos. Papildu tam Skanstes teritorijā uzsākta revitalizācija, ko īsteno Rīgas dome ar ERAF un valsts budžeta dotācijām 17 milj. EUR apmērā, kuru plānots pabeigt 2022.gadā, padarot vidi ap iecerēto muzeju par jaunu, modernu, zaļu un labiekārtotu zonu pilsētniekiem un galvaspilsētas viesiem.
Muzejs izveidots kā samērīga apjoma ēka (ap 7600m2), maksimāli racionāli izmantojot ikvienu telpas kvadrātmetru, lai nodrošinātu ne tikai izstāžu darbību, bet arī koncertu un performanču izpausmes un 21.gs atbilstošas formas izglītojošā darba veikšanu. Muzeja projektā nodrošinātas visaugstākās klimata un drošības prasības starptautisko deponējumu saņemšanai. Ēkas teritorijā iekļauta ap 2000m2 liela ārtelpa ar amfiteātri.
2019.gada jūnijā Rīgas pilsētas būvvalde ir saskaņojusi projektu, izdarot atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi. Tas nozīmē, ka tehniskais projekts ir pabeigts un saskaņots visās valsts un pašvaldības institūcijās. Muzejs ir gatavs būvniecības uzsākšanai.
Mecenātu ieguldījums mākslā un kultūrā
Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalstu mākslai sniedzis kopš to dibināšanas – attiecīgi šogad aprit desmitais gads. Tas nodrošinājis gan atbalstu Latvijas mākslinieku izstāžu norisei, gan pasaules mēroga mākslinieku un muzeju kolekciju atvešanu uz Rīgu, piemēram, Prado muzeja izstādi un laikmetīgās mākslas muzeja KIASMA izstādi Latvijā. Tas ilgstoši atbalsta arī teātru nozari un citas būtiskas kultūras norises Latvijā. Savukārt, Ernesta Berņa un Oļega Fiļa dibinātais Novum Riga Charitable Foundation ir viens no nozīmīgākajiem laikmetīgās mākslas patroniem un atbalstu mākslai sniedz jau četrpadsmito gadu, finansējot gan Latvijai zīmīgu mākslinieku ieceres izstāžu un izglītības programmu veidā, gan nodrošinot Latvijas pārstāvniecību Venēcijas biennālē. Abu fondu atbalsta sfēras mākslā arī pārklājas, piemēram, atbalstot Rundāles pili un Latvijas Mākslas akadēmiju, kā arī veidojot mākslas objektus pilsētvidē. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektā ieguldītie līdzekļi uzskatāmi par apjomīgāko mecenātisma piemēru kultūras infrastruktūrā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Topošā laikmetīgās mākslas muzeja kolekcija
Faktiski iestrādnes muzeja tapšanai sākās jau 2005.gadā, kad kopā ar Kultūras ministriju uzsākta “Topošā laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas” veidošana, kas, valstij uzbūvējot muzeju, nonāktu tās īpašumā. Kolekcija iegādāta gan par ABLV Bank, gan valsts budžeta, gan Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Finanšu instrumenta līdzekļiem, tāpat saņemti arī dāvinājumi.
Par privātiem līdzekļiem iegādāti vairāk nekā 1 200 mākslas darbi. Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja glabājumā nodoto kolekcijas pamatkrājumu veido 249 inventāra vienības un 69 palīgkrājuma vienības, tomēr faktiskais mākslas darbu skaits ir lielāks. Topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā pārstāvēti tādi spoži un starptautiski atzīti Latvijas mākslinieki kā Imants Lancmanis, Ieva Iltnere, Ilmārs Blumbergs, Inta Ruka, Katrīna Neiburga, Monika Pormale, Miervaldis Polis, Kristaps Ģelzis, Ēriks Božis, Laila Pakalniņa, Krišs Salmanis, Maija Kurševa, Andris Eglītis, Jānis Avotiņš, Gints Gabrāns un citi. Kolekcijā pārstāvēta glezniecība, tēlniecība, fotogrāfija, grafika un audiovizuāli darbi. Jāatzīmē, ka kolekcijas par privātiem līdzekļiem iegādāti tādi būtiski Imanta Lancmaņa darbi kā pilns cikls “Piektais bauslis. Revolūcija un karš” 14 darbu apjomā, kā arī darbi no cikla “Kalētu klēts”.
Krājuma veidošanas principus nosaka un atlasi veic profesionāla mākslas un muzeju nozari pārstāvoša starptautiska ekspertu komisija: Latvijas mākslas zinātnieki Māra Lāce, Ieva Astahovska, Helēna Demakova, mākslinieki Raitis Šmits un Leonards Laganovskis, kā arī ārvalstu profesionāļi – Sirje Helme, Māreta Jaukuri, Raminta Jurenaite, Leonīds Bažanovs, Norberts Vēbers.
Muzeja koncepcijas radīšana
2014.gadā Fonds ir noslēdzis nodomu protokolu ar Kultūras ministriju par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi un attīstīšanu, saskaņā ar kuru tika izveidota kopīga ekspertu komisija 7 cilvēku sastāvā.
Muzeja koncepciju izstrādāja un apstiprināja Jānis Dripe (arhitekts, Kultūras ministrijas investīciju un projektu nodaļas eksperts), Māra Lāce (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore), Jānis Mitrēvics (mākslinieks, muzeju ekspozīciju dizaina studijas “Dd studio” dibinātājs), Helēna Demakova (mākslas zinātniece, Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskajā telpā” kuratore), Elīna Vikmane (Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas direktore), Zanda Zilgalve (ABLV Charitable Foundation valdes priekšsēdētāja), Kaspars Vanags (kurators, ABLV Charitable Foundation Mākslas programmu vadītājs).
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja vīzija ir kļūt par apmeklētāko laikmetīgās mākslas muzeju Baltijas valstīs, kā arī par starpreģionālas nozīmes kultūras un mākslas centru, kura veidotās izstādes, pateicoties unikālai kolekcijai, tiktu regulāri iekļautas arī citu valstu muzeju programmās.
Starptautiskais arhitektūras metu konkurss
2016. gadā Fonds organizēja starptautisku arhitektūras metu konkursu, kura organizācijai piesaistītājām pasaulē atzīto arhitektūras konkursu rīkotāju Malcolm Reading Consultant (Lielbritānija). Konkursā piedalījās septiņas komandas. Katru no tām veidoja tandēms ar Latvijas arhitektu un starptautisku arhitektu birojiem no Lielbritānijas, Somijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas un ASV.
Konkursa rezultātu prezentācija bija atklāts un caurspīdīgs process, kas noritēja RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē un pulcēja arhitektūras profesionāļus un studentus, māksliniekus un mākslas mīļotājus, kultūras ministrijas pārstāvjus, kā arī plašsaziņas līdzekļus gan klātienē, gan interneta tiešraidē.
Muzeja metu konkursā notika divpakāpju vērtēšana. Konkursa žūrija vērtēja piedāvāto projektu arhitektūras kvalitāti, atbilstību muzeja koncepcijai, iekļaušanos pilsētvidē, funkcionalitāti, izmaksas un ilgtspējību. Tās sastāvā bija Deivids Bikls (David Bickle) no Viktorijas un Alberta muzeja Londonā, kā arī arhitekts Renjē Degrāfs (Reinier de Graaf) no Office for Metropolitan Architecture (OMA), arhitekts Džanni Botsfords (Gianni Botsford), mākslinieks Lūks Džerams (Luke Jerram), Pillar Management, SIA izpilddirektore Ieva Valtere, Fonda valdes locekle Elīna Vikmane, arhitekts un Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe un Kultūras ministrijas pārstāvis un arhitekts Uldis Balodis.
Muzeja arhitekts
Metu konkursa žūrija par atbilstošāko piedāvājumu topošā muzeja veidolam atzina Lielbritānijas arhitektu biroja Adjaye Associates un viņu Latvijas partneru AB3D tandēmā radīto darbu.
Sers Deivids Adžejs (Sir David Adjaye) ir atzīts par savas paaudzes vadošo arhitektu. Viņa atzītākie realizētie projekti ir Nobela Miera centrs Oslo, Smitsona Nacionālais afroamerikāņu vēstures un kultūras muzejs, kas atrodas Nacionālajā Alejā Vašingtonā, Denveras Laikmetīgās mākslas muzejs u.c. Viņš nereti sadarbojies arī ar laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, tai skaitā, Venēcijas biennāles ietvaros. Deivids Adžejs ir pasniedzis Karaliskajā mākslas koledžā, kurā pats savulaik studējis, kā arī Arhitektu asociācijas skolā Londonā.
Neilgi pēc uzvaras konkursā par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektēšanu, viņas majestāte karaliene Elizabete II Deividu Adžeju iecēla bruņinieka kārtā par ieguldījumu arhitektūrā. Tāpat 2016. gadā arhitekts saņēma Panerai Londonas dizaina medaļu, kā arī Jūdžīna Makdermota balvu mākslā Masačūsetsas Tehnisko zinātņu institūtā. 2016.gadā Adjaye Associates apbalvots “Gada firma”, bet 2017.gadā – "Sabiedrisko ēku gada arhitekts".
Muzeja projekta dāvinājuma iecere
Pēdējos gados Latvijas Laikmetīgās mākslas fonds saskāries ar ļoti smagu emocionālu zaudējumu, atvadoties no Latvijas spožākā mecenāta un vizionāra Borisa Tetereva, un ārkārtīgi sarežģītiem finansiāliem apstākļiem, kurus izraisījusi ABLV Bank likvidācija. Neskatoties uz traģiskajiem triecieniem, muzeja projektēšanu izdevās turpināt un arī veiksmīgi noslēgt.
Ņemot vērā abus augstāk minētos apstākļus, pieņemts konceptuāls lēmums dāvināt muzeja projektu Latvijai, valstij vai galvaspilsētai apņemoties nodrošināt tā būvniecības realizāciju. Šāds lēmums nodrošinātu ne tikai pēctecību, pasaules mēroga kultūras infrastruktūras veidošanu Latvijā un pienācīgu mājvietu vienotai mākslas kolekcijai, bet vienlaikus kalpotu Latvijas ekonomikas sildīšanai, kļūtu par atbalstu visvairāk cietušo nozaru – kultūras un tūrisma, – atlabšanai, kā arī realizētu Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā apstiprinātos uzdevumus.
